Pieņemsim hipotētiski (kā būtu, ja būtu), ka Esamībai ir identiska pieredze (informācija nesējos) citur no citas,,NE esamības» šeit, tad faktiski esamības evolūcija nevar notikt, bet visu attīstību diktēs pieredzes/vēstures prakse jau uz zināma informācija ar pozīcijas praksi, tad attīstībai būtu cits scenārijs, dominētu pieredze, nevis citi evolūcijas likumi -tīrā informācijas lineāla vektoru laukā, bet jau formalizēta/formatizēta notikumu laukumā. Sākuma sākums visam/ visur/ pirmo reizi, pretī notikumu pirmreizējai pieredzei, duāli pozitīvai, un/vai negatīvai, relatīvajos spriedumos, atkarība no pozīcijas situācijas notikumos.

Informācijas loģiskās pārvērtības

Informācijas loģiskai vērtībai ir pašas Dabas pārņemtās, piešķirtās, mantotās universālas pārvērtību īpašības- mainīt loģisko relatīvo vērtību, jo pašas Esamības loģikas funkciju algoritmu uzbūve ir -relatīvu vērtību kombinācijās. Atkarībā no notikumu situācijas-faktoriem-ietekmes pieprasījuma, loģiskā modulācijā tiek noformētā spriedumam selektīvā universālā relatīvā īpašība-relatīvās salīdzinošās vērtības komplekts-salikums noformē relatīvo atzinumu aktuālajam procesa pieprasījumam.

Tagadnes informācijas un matērijas sistēmu neizbēgamas izmaiņas tuvā, vai/un tālā nākotnē ir bāzes enerģijas inflācijas procesu bāzes garantētā aksioma. Notikumu bāzes enerģijas autentiskie dati/informācija neizmainās, bet izmainās citā informācijas nesējā tās subjektīvais akcentu- kombināciju loģiskais vērtējums, kad informācijas tiek atdalīta/nokopēta no autentiskā notikumu informācijas avota. Jebkurš noticis notikuma mirklis ir vēsture -vēsturē, tuvā- vai/un tālā hronoloģiskā vienotā Esamības identitātes tapšanas inflācijas vēsture. Vēsturiskās iegūtās pieredzes iegūtās zināšanas tiek izmantota tagadnē-modelēšanai loģiskos algoritmos tuvai, vai/un tālākai nākotnei. Dati-informācija attīstās-evolucionē tikai jau uz esošas datu-informācijas-Esamības informācijas eksistences informācijas nesējos tiek nodota stafetes- / bibliotēkās /arhīvos/failos/ presē/medijos/attīstības nepārtrauktas mantojuma dialektikas bāzes likums.

Nesaistītām laika telpā civilizācijām to attīstības Dialektikas cikli cikliski mainās izmainot laikmeta identitātes simbolus. Bāzes Dialektikas ciklu pamat princips ir viesiem viens, bet izpildījums atšķirīgs, atšķirība no realitātes faktoriem un informācijas attīstības stadijām. Informāciju var izmantot no tālas pagātnes -tagadnē, izslēdzot autentisko tās laika atskaiti. Bāzes vērtīga vērtība ir noderīga jebkurā gadsimtam. Bijušie notikumi ir autentiska vērtība kurus var subjektīvi izcelt no vēsturiskās hronoloģijas, un ar tiem manipulēt-mainot to nozīmi aktuālajam tagadnes subjektīvajam pieprasījumam. Enerģija ir Esamības formētāja, un vienlaicīgi informācijas nesēja. Enerģija Esamībā ir vēstures hronoloģijas objektīvo tālāk izmainīto subjektīvo datu-informācijas nesēja- notikumi ar enerģiju sinhroni izmaina informāciju-viens notikums, bet divi vienoti procesi.

Datus-informāciju tiek apstrādāta ar loģikas mehānismu noformējot intelekta loģikas secinājumos-loģiskie rezultāti. Katrai informācijas vērtībai ir,,ANTI «vērtība/pretmets. Katra informācijas vērtība var ieņemt pozīciju, vai,,ANTI „pozīciju/citu pozīciju. Informācijas vērtība ir atkarīga priekš, vai /un ar kādu citu relatīvo vērtību tā ir novērtēta. Nomainot vērtējamo relatīvo vērtību izmainās loģiski vērtības novērtējums. Mainot relatīvo vērtību ar informāciju var manipulēt/kombinēt/sintezēt/modulēt izmainot tās relatīvo nozīmi notikumos. Pašu informācijas vienību nevar izmainīt, bet to var izmainīt kombinācijā ar citu informācijas vienību. Teikumā mainot vārdu, terminu, jēdzienu vērtības mainās subjektīvā secinājuma pozīcijā. Sacerējums ir subjektīvs stāsts, bet tomēr subjektīvas pozīcijas versija, kura atkarīga no izvēlētā loģikas tipa veida. Faktiski informācijas vērtējumā-vērtētājs primāri nosaka subjektīvo pozīciju un kādas relatīvās informācijas vērtības tiek izmantotas kontekstiem. Subjektīva pozīcija diktē to, vai/un citu vērtību selektīvu izvēli kombināciju loģiskai pamatojumam, saišu rindai-loģiskais pamatojums loģiskam rezultātam. Loģisko vērtību izvēli diktē primāra pragmātiskā loģika, arī subjektīvās,,patiesības“– (melus) izvēli, kuru,,patiesību» (melus) akceptēt, bet kuriem melu statusu atzīt un to nemainīt. Zinot informācijas nesējus subjektīvo pozīciju un subjektīvo loģikas instrumentu tipus, prizmas var prognozēt to neizbēgamus spriedumus, analogi kā ar bāzes fizikas likumiem to izmantošanu tehnoloģiju produktos.

Esamības tapšana, civilizāciju attīstīta apziņa pieprasa skaidrojumu/spriedumu, kad, kāpēc, ar kādu jēgu notiek notikumi. Atbildes uz esamības jēgu dot civilizāciju kultūras. Ētika/Cita Ētika/ Ideoloģiju teorijas un to prakse, kā arī katrs sev personības EGO pieprasījumā-pretenzijas pieredzes novērtējums, vēsturiskais novērtējums. Zināšanas tuvāk pietuvina notikumu objektīvam vērtējumam. Ideoloģijas savā vēsturiskā praksē neizbēgami sevi diskriminē Dialektikas procesu ciklos, paliek tikai formāts kurš vēl sevi nav diskriminējis tā ir- Ētika. Dialektikas ciklos noformējas- Cita attīstīta Ētika jaunajam adekvātajām prasībām-savā evolūcijā var piepildīt ar jaunu-modernu vērtējumu un perspektīvu formējamu viedokli. Ētika jaunajā attieksmē var ienest jaunā Civilizācijas vērtību ciklā, ar citu morāles saturu, kur Ētika daļēji var aizvietot Ideoloģijas formātu vai/un palidināt dominējot abu formātu sintēzē. Ētika ir visu pozitīvo cilvēcisko vērtību satura formāts. Ētika ir sabiedrības definētas attieksmes normas -uzvedībai, viedoklim. Bez Ētikas/Citas Ētikas sabiedrību Civilizācijām paliek vēl neizmantots veselā saprāta formāts, bet līdz veselā loģiski adekvātam formātam ir vēl tāls pretrunu ceļš vēl ejams. Sabiedrības organizēšanas vērtība vēl ir harmonijas vērtības, kur formāts pilda sabiedrības pretrunu izlādes daļēju funkciju.

Esamības, visuma mirklim, skaitļojot Izcelsmes hronoloģijas vēsturi, bet jautājums par esamības jēgas būtību ir visgrūtākais, jo tā atbilde var būt tikai katram subjektīva. Attīstoties zināšanām, līdzi tām attīstās loģiskas versijas -versijās. Informācijas balstoties uz analogiem esamībā esošiem moduļiem tos pielāgo /modulē esamības tapšanas un uzbūves versijām. Viss kas eksistē, eksistēja, eksistēs ir enerģija, un/vai tās transformāciju matērijā, bioloģiskā enerģijas matērija. Enerģija ir dati/informācija nesadalāma vērtība. Enerģija ir informācija, un informācijas nesēja izplatītāja. Enerģijām zina savu autentisko vēsturisko izcelsmi, bet kā tā lai tos izstāsta-vienīgā autentiskās īstenības zinātāja. Esamības viena no eksistences jēgām ir kustība, kura izveido telpu un relatīvo laika atskaite ritējumu. Esamības jēgu iegūstam modulējot pretējus procesus-ja nav kustības, inflācijas tad neformējas sistēmas, nav attīstības-nav nekā, nav pat cerības, nav grantēto pārmaiņu, ko nodrošina nepārtraukta kustība.

Ja realitātes esamībā ir noticis notikums-notikumos, ir tapusi civilizācijas sistēma, tad tam ir bijis objektīvam cēlonim, kāpēc ir tieši tāds izpildījuma rezultāts, pret iedomāto ideālu neatbilstošs -ir likumsakarīgs, jo procesos un to etapos ir piedalījušās bijušās, dažādas loģiskās vērtības, kuru summa ir to likumsakarīgs rezultāts. Katra loģiskā vērtība aktivizējas noteiktā procesa etapā, kad ir pieejami resursi un to aprites izmantošana. Katram resursam ir tās loģisko īpašību izmantošanas jēga sistēmā. Evolūcijas procesos Abstrakto vīzijas ideālismu nomaina pragmatiskā loģika/konstruktīvā komplicētā loģika. Sistēmu jaunajos loģiskajos apstākļos var izveidot perfekti, bet ne ideāli. Abstrakti ideāls paliek kā nesasniedzama jau/vairs ilūzija, bet paliek mērķa statusā-motivācijai, retorikai, lozungiem, ilūziju mērķiem

Informācijas loģiskās vērtības sistēmā, vai priekš sistēmas ir saistītas, vai nav saistītas, vai plāna/shēmas konstrukcijā būs saistītas funkcionāli. Saites ir pagaidu/procesa, vai iegūtā rezultātā. Saites veido saistības, vai tām ir informatīvs raksturs. Izzinot loģiskās notikumu saites/sasaistes tiek konstatēti notikuma dalībnieki un to lomas motivācija notikumos. Ir informācijas pamat saites un palīg saites, un nejaušību piemaisījuma informācijas nesēju piesliekšanās saites. Laika gaitā informācijai top prakses asociatīvais uzslāņojums kurš pieprasa jau citu modelētu vērtējumu. Aktuālās situācijas problēmas pieprasa to risinājuma vīzijas un loģiskos plānus, kuru izstrāde ir atkarīga no citu vērtību kontroles informatīvajā leģitīmajā laukā, kur jaunie informatīvie loģiskie piedāvājumi ir pretrunā ar dominējošo vērtību vadlīnijām, un pozīciju nesēju pretenzijām, un tad sākās duālo vērtību ietekmes pārvērtību procesi priekš sakārtošanas un sistēmas attīstības

Informācijas vērtība izmainās ar kādu izvēlēto subjektīvi loģisko vērtību tiek salīdzināta vērtējamā vērtība. Var vērtību attaisnot, vai nosodīt vienmēr būs rezultāts, bet tas ir atkarīgs no subjektīvās pozīcijas un izvelētās salīdzinošās vērtības. Manipulācijas ar relatīvo vērtību ir jurisprudences aizstāvības viss biežāk lietotais manipulācijas instruments. Ja pret autentiskiem faktiem tiek izmantoti vispārināti fakti, tas ir darbības, tad pret autentiskie faktiem nav citu autentisku faktu, loģiski tikai var izmantot palikušos vispārinājuma loģiskos argumentus. Jurisprudencē relatīvā salīdzinošā likumiskā definētā vērtība ir Kodekss, bet ja ir spiediens (diezgan bieži), tad debašu informācijas laukā tiek ienestas akcentētas-dominētas citas relatīvās salīdzinošās vērtības-apelācija pie personības, apelācija pie visu faktu,,it kā» neesamības-arguments pie procedūru nepilnības/neatbilstības. Var akcentēt vēl nepierādītu faktu, kurš ir būtisks, bet tā pierādīšana nav visā faktu kopumā nepieciešama-manipulācijas ar faktu kura nozīme tiek sakāpināta procesam, mainot notikumam būtisko informāciju uz tieši nesaistīto nebūtisko. Saperēta informācija tiek aktivizēta summēta, tā aizpilda/dominē aktuālajā- operatīvajā tēmas informācijas apmaiņas laukā-koncentrētas informācijas novirze, bombardējot lēmuma pieņemšanas motivācijas informācijas apziņas operatīvos laukus. Mainot adekvāto relatīvo salīdzinoša vērtību vienlaicīgi arī mainās pats process-spriest uz apspriest, nospriest, izspriest, pārspriest, nepiespriest, ne to spriest, citu spriest, nebūtiski spriest. Procesa relatīvais manipulācijas instruments atbilstoši citai relatīvai prizmai noformē vienīgi iespējamo jau pārveidoto autentisko sprieduma vērtību.

Manipulācijās/modulēšanā/improvizācijās/ kombināciju veidošanā, izmantojot kā platforma modeļa moduli- autentiskus faktu notikumus, vai/un nenotikušus notikumus priekš realitātē konstruētam modulim. Modulācijas procesa sastāvdaļa ir iespējamu priekš viedokļiem/secinājumiem aktualizētas vērtības priekš informatīvās cīņas, duālisma debašu formātā. Manipulācijās ar terminiem tiek izmainīta faktiskā būtiskā nozīme. Esamības dinamikas bāzes likums kontrolētas attīstās—dialektikas/dinamikas algoritmos sistēmas/evolūcija, attīstības formātu cikli/etapi/laikmeti/ēras/formācijas/sociālās iekārtas (sociāli organizētas sistēmas).Atbilstoši izvēloties informācijas apstrādes loģikas veidu/tipu/vērtību iegūst atbilstošus sprieduma rezultātus-pragmātiskos/emocionālos/empātijas/racionālos/identitātes/politiskos/stratēģiskos/ilūziju/melus/propogandu/shēmas/plānus/uzstādījumus/konfigurācijas/kontekstus.Informācijas vērtības improvizācijai tiek izmantoti relatīvie instrumenti-cits skata punkts/cits informācijas plūsmas koridors/cits informācijas avots/informācijas mikroskops/informācijas tālskatis/informācijas šabloni/informācijās lekāli/argumenti.

Loģiskais pamatojuma skaidrojums balstās uz dažādu loģisko vērtību savietojamību izvēlēta algoritmā, kurš ir sistēmas dinamikas attīstības jēga, kura modulē attiecīgu pamatojuma slēdzienu -patiesību relatīvo vai/un objektīvo īstenību balstītu uz dabas likumiem, kuri izmantoti priekš sistēmas loģikas noskaidrošanas.

Esamības izpēte sākuma etapos loģiski notiek ar iztēles loģikas pamatā, kurai tiek pievienota asociatīvā analoģijas loģika-relatīvā salīdzināšanas modulēšana-tā ir bijis. Iztēle ierosina apziņas enerģijas ģenerāciju par tēmu uz attīsta izziņas motivāciju loģiskiem izskaidrojumiem.

Informācijas ideju loģiskais izejmateriāls:

– Idejas top uz konstatētu notikumu likumsakarībām, izzinot to loģiskos cēloņu -iemeslus, kuri tiek apzināti loģiskajā intelektā noformētās kvalificētās, sist amizētas zināšanās.

– Zināšanas tiek kvalificētas/definētas saglabātas-izplatītas informācijas bāzes dažādos, dažādos kvalitātes, ticamības informācijas nesēju avotos.

– Dabas likumu kombinācijas resursu piesaistes izpildījumā, realizētas funkcionējošās sistēmās ir ideju realizācijas loģiskais ceļš. Idejas vērtības noturību diktē pragmatiskās/racionālās resursu izmantošanas/apmaiņas loģikas argumenti.

– Spriedumi par sistēmas resursu izmantošanu ir adekvātuma lietderības koeficients resursa ietekmes potenciālam.

– Loģiskais saprāta intelekts- izdzīvošanas instruments/ierocis /attīstības savstarpējā konkurences cīņā, ja tam ir dominante starp citiem loģikas veidiem.

– Dati kvalificēti pēc to nozīmes veida tipa (specifikācijas īpašībām) iegūst no nozīmes izmantošanu noformētai loģiskai idejai un realizēta tēzēs/loģiskos apgalvojumos.

– Eksistējoša realitātes izziņa ar objektīvo loģiku, kritisko loģiku sastādoša-īstenības konstatēšana =pierādījumi/fakti/dabas likumi kuri sastāda dabas loģisko bāzi.

– Esamības sastādošās elementu elementārdaļiņas ir vienas izcelsmes un ir identiski vienādas, bet tās savstarpējās dažādu spēku mijiedarbībās izveido sistēmas kuras citā kombinācijā iegūst citas īpašības-citu informācijas loģisko vērtību.

– Instinktu/refleksu uzvedības dominantes ietekmi noformētā papildinātā sociālā informācijā —tiesības uz kuru pamata tiek noformētas cita tipa civilizācijas sistēmas.

– primārā notikuma informācija tālāk formē nākošo tēmas ķēdes notikumu informāciju, ar tās sastāva selektīvu darbaspējīgo vērtību pārnesi.

– Primāri ideja formējas uz nezināmo apzināšanu, pēc to noskaidrošanas to īpašību adekvāta izmantošana idejas konstrukcijai.

– Esamības informācijas spektru plūsmu sastāda -realitātes ilūzija un duāli pretēja realitātes objektīvie faktu notikumi -nemodulēti/netransformēti.

– Tēmu motivāciju formē realitātes resursu apguves pieprasījums to ieguvē/apguvē.

– Viena notikuma tēmas saistība ar citu notikumu/parādību noformē summā secinājumus, kuros top notikumu loģiskais arguments.

– Signāli noformēti/saglabāti datos noformē izmantojumu informāciju.

– Dabas likumsakarību atklāšana dot ideju loģisko attīstību priekš sistēmu konstruēšanas, to pilnveidošanas, un uz to pamata tālāku atklājumu tapšanu.

– Iztēles tēlu forsēšanas griba darbojas tik ilgi kamēr to nodrošina realitātes bāzes saistīto likumu objektīvā griba resursu darbībām.

– loģiskā ilūzija nodrošina brīvu nosacītu informācijas loģisko vērtību plūsmu kurās parādās racionāli skaidrojumi-subjektīvie.

– Pagātnes notikumu summas vērtības formē- tagadni un vienlaicīgi nepārtraukta dinamikā nākotni.

– Bāzes likumu izmantošana tiek izmantota uzdevumu plānošanai un to veikšanai izvēloties tos pēc īpašībām funkciju ķēdes nodrošināšanai.

– Lai konstruētu sistēmas ir nepieciešama jomu standartizācija-vērtību atbilstībai, sinhronizācijai.

– Resursu apmaiņas nestspēja -maksimālais limits -lai balansēti varētu funkcionēt sistēma, kur subjektīvo pretenziju kāpināšana rada sistēmas pret balansu, un deformāciju, un funkciju jēgas zudumus.

– Tendences pariet organizēta citu vērtību akcenta procesā, saturs tiek piepildīts ar destruktīvam antisociālam vērtībām kur sociālas atklātas arhektiatūras sistēma tiek kapitāli deformēta līdz sabrukumam.

– Saņemtās informācijas pārbaude no citiem informācijas nesakarīgiem avotiem, citām datu failu bāzēm uz informāciju sastāvdaļas īstenību/atbilstību, jo agrāk nebija ar nepārbaudīto informāciju jēgas ar to manipulēt citiem mērķiem.

– Masu medijos speciali noformēta ziņa ir mērķēta uz masu apziņas dinamikas formēšanu, motivācijai viedokļa dinamikas formēšanai, kur fakti un dziļāka analīze nav pieļaujama, un ja tā protams parādās tā tiek bloķēta, vai ignorēta jo jēga ir informācijas jēgas tēlam, nevis faktiem.

– Lai kritizētu ir jābūt motivācijai, un būtiski no esošam statusa pozīcijām, vai dabiskās opozīcijas, kas ir cīņas instruments. Kritikas loģikas informācijas instruments tiek izmantots, vai to nepieļauj ideoloģijas formāts kritizēt pamatnostādnes, neveiksmīgi veido vispārējo politiku

– politiskās sistēmas stagnācija ar procesu degradāciju, kad ir sabalansētas grupu/grupējumu intereses un tās ir apmierinātas-nav grupējumu pretenziju totālu pretrunu-balansētu pretenziju un ietekmes lauku jomās-kartelis

– ilūzijas vērtība priekš realitātes sistēmām, abstraktas vērtības- organizatoriskais pieprasījums

– ilūzija noformē ilūziju par EGO pārliecības struktūras vērtību

– pārliecība mainās no citiem faktoriem, kad tiek atrasti citi argumenti priekš jaunās pārliecības/viedokļa, katrai pārliecībai sava likteņa loģikā relatīvā cena

– ideju loģikas konstrukcijas informatīvais atbalsts ir argumentos

– Jēgas sastāvdaļa ir perspektīvas iespējamas loģiski adekvātas plānotas darbības

– Jauna aprites vērtība ir evolūcijas etapa attīstības vērtība.

– Ideja- notikumu likumsakarības kuras var atkārtot citur tieši saistītos, vai/un citās sistēmās -resursu funkcijas priekš līdzvērtīgām sistēmām.

– Ideju sistēma-resursu atkarība funkcijās /algoritmos un motivācija ar kontroles līmeņiem ar definētiem datu iegūšanas /apmaiņas informatīvajām un datu nesējus sistēmām.

– Iegūtā datu informācija no notikumiem un to selektīvi loģiski intelektā apstrādājot formē idejas, loģiskā modulācijā- par tās relatīvu pielietojumu aktuālām, vai/un nākotnē plānotām notikumu situācijām.