© Juris Vīksna, 2020

ISBN 978-5-0051-2044-1

Created with Ridero smart publishing system

Autora foto

Juris Vīksna

Informācijas loģiskās vērtības

Satura rādītājs
Ievads

Kā darbojas informācija. Kādas ir informācijas īpašības. Kādi likumi, likumsakarības formē informāciju. Kāpēc tiek izvelētie tieši tie vai/un citi argumenti. Informācija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. Informācija ir hronoloģiskā vēsture. Informācija ir apziņas valoda. Informācijā meklējam savu informatīvo Identitāti un subjektīvās pārliecības,,patiesību». Kādu informācijas apstrādes subjektīvo loģiku izvēlamies-tāds ir mūsu loģiskai notikumu liktenis. Izvelētais loģiskais ceļš nosaka mūsu tālāko notikumu pieredzi, un nākošos subjektīvos spriedumus, par loģiskā -vai/un neloģiskā ceļa jēgu, vai/un neloģisku bezjēdzību. Savā dzīves gājumā daudzi loģiski adekvāti domājošas personības atsitas pret neloģiskiem spriedumiem, tas ir dabisks evolūcijas process- kāpēc tā notiek, autors centies aprakstīt savā darbā. Loģika vēl nav īstenības nesēja, bet reāls informācijas izziņas instruments -ceļš uz to. Katra informācijas vērtības vērtējums ir atkarīgs ar kādu salīdzinošo- par/pret, un/vai vērtību tā ir iegūta. Mainot izvēlēto salīdzinošo vērtību- iegūstamajā citu novērtētu vērtību. Informācijai ir universālas īpašības. Ar informāciju var manipulēt/kombinēt/modulēt, šīs fantastiskās universālas īpašības visiem harmoniskas/disharmoniskas apziņas stāvokļiem. Darba autors nav atainojis savu personīgo pieredzi, bet pētījis citus notikumus, tikai tā var pētīt kaut cik objektīvi- kā darbojas informācija sistēmās. Autors savā darbā neuzrāda konkrētas Identitātes, ne vietu, ne laiku, bet modulējis loģiskās likumsakarības. Autora mērķis nav vērtēt konkrētus notikumus, bet tikai meklēt likumsakarības tēmai -kā tad darbojas informācija. Neatkarīgam autoram savos pētījumos nav un nedrīkst būt konkrēta subjektīvā attieksme pret notikumiem. Autora motivācija ir tikai pētīt- kā darbojas informācija- un/vai -un tikai. Esamības bāzes analītika, autora orģināls bāzes analītikas metodes izziņas analīzes neformāls formējums.

Tautas teiciens-esmu tik daudz piedzīvojis dzīvē, ka nekas vairs neizbrīna, esmu tik daudz piedzīvojis dzīvē, ka nekas vairs nebaida, esmu tik daudz vērtību saticis, ka droši zinu, kā īstu vērtību atšķirt no tās viltojumiem.

Loģiskā Esamība

Esamības notikumus intelekta loģika dot iespēju uz iegūtām zināšanām datu-informācijas bāzēs- modulēt/sintezēt dažādu Esamības sistēmu tapšanas-rašanās -loģisko darbību versijas-hipotēzes-aksiomas. Esamības izspēti visos līmeņos ir iespējama ar informācijas ieguvi-apstrādi priekš idejām. Pieejamība datiem/informācijai no civilizāciju sākuma posmos-Ērām ir evolucionārs-revolucionārs-no informācijas zināšanām pilnīga-totāla gandrīz neesamības- deficīts, ierobežota ieguve, piekļuve, izmantošana, līdz augstas attīstības sasniegumiem mūsdienās. Mūsdienu tehnoloģisko civilizācijas notikumu, ziņu un citu informācijas vērtību informāciju nesēju savāktos avotos -glabāšanai – un/ vai izplatīšanai ar tehnoloģiskām iespējām. Informācija saplūst jaudīgos informācijas nesējos-atmiņās, strukturizēta. Tematiem, idenficētas ar noformēto virtuālo identitāti, dažādos datu informācijas atmiņas avotos, datu bāzēs (serveros) -vieglai ātrai piekļuvei, ar mākslīgā intelekta (virtuālais mākslīgā intelekta administrators) sadarbību-palīdzību, pēc meklējamo vārdu, terminu, jēdzienu meklējamās tēmas sapratnei, un momentānu tēmas- variantu un informatīvās saites nodrošinājuma piekļuvi citiem papildus izsvērtiem sagrupētiem avotiem, tālāku piedāvājumu (asociatīvā saistītā loģikā pēc atslēgas vārdiem tēmai) ieguvi. Informācijas pārbagātība ir informācijas tehnoloģiju attīstības evolūcijas procesā kardināli izmainījusies uz pretēju iespēju-totāli milzīga neapgūstama ģeometriskā progresijā ar,,gaismas ātrumu (optika) ” summējošās informācijas plūsmas failos-serveru sistēmu atmiņās, tālākai datu/informācijas apmaiņai. Tehnoloģiju informācijas plūsmas daudzums tehnoloģiju atmiņās pārspēj to apstrādes iespējas cilvēku apziņā. Kā loģiskā risinājuma tehnoloģiskais piedāvājums- notikumi raksturoti-kodēti stereotipu/šablonu/jēdzienu terminos (apziņas pieprasījums uz informācijas novērtējumu), lai apziņai nav jāapstrādā milzīgais informācijas daudzums-evolucionējis apziņas-atmiņas funkciju bloks, kur apziņa/zemapziņa nu vairs nav spējīga bioloģiski uztvert-saglabāt-pārstrādāt (jaudas nepietiekamība) -kā risinājums informācijas apmaiņai-ieguvei-tiek uz informācijas meklētāja motivētām, vai vēl nenoformētām pretenzijām -interesēm- mākslīgais intelekts piedāvā iespējamu atbilstošu informāciju un saiti uz informācijas avotu. Cilvēku apziņai ir pievienojies jaudīgs visu zinošs mākslīgais intelekts-uzticīgs draugs informācijas meklējumos Pasaules informācijas timekļos, avotos.

Loģikas intelekts evolūcijas procesā ir kļuvis par neierobežotas evolūcijas paātrinājumu laikā pārvērtību instrumentu, apejot dabas evolūcijas dabiskos algoritmus diktētus savstarpējā sugu izdzīvošanas evolūcijā. Loģikas intelekts darbojas ar informāciju, bet informācijas ir enerģija viss kas eksistē, informācijas ir dabas, sabiedrības likumu-likumsakarības. Zinot likumus var kombinēt vērtības iegūstot citas īpašības, citu produktu. Daba ir devusi priekš evolūcijas izdzīvošanas konkurences jaudīgu, gandrīz uzreiz gatavu evolūcijas instrumentu/ieroci (mežonīgie izdzīvošanu piespiedu apstākļu pieprasījums paātrinātai konkurences evolūcijai) attīstīt jaudīgu apziņas informācijas-datu algoritmu skaitļotāju -apziņas, izziņas informācijas skaitļotāju-apziņas intelekta,, analizatoru» -LOĢIKU. Izdzīvošanu/labu dzīvi sāk diktēt realitātē loģiskie adaptācijas algoritmi. Civilizācijas sistēmā katra personība/grupa/grupējums modulē savu izdzīvošanas loģiskās nišas loģisko izmantojamo realitātei izdzīvošanas sistēmas algoritmu. Priekš izdzīvošanas algoritma tiek attīstītās EGO personības īpašības/zināšanas/iemaņas/profesionalitāte/taktiskā- un/vai stratēģiskā loģiskā analītikas ieceres-plānu formēšanai. Civilizācijas attīstības procesa loģikas mehānisms dabiski ir piedzīvojis dažādus atjauninājumus-uzlabojumus (bioloģiskas-bāzes programmas apstrādes) versijas- priekš adekvātas informācijas plūsmas apstrādes-loģikas adaptācija jaunām informācijas plūsmas – komplicētajām pārstrādes vērtībām. Loģika attīsta evolūcijā strukturizē loģikas dažādus tipus atbilstoši civilizācijas kultūras un sabiedrisko normu pieprasījumam, tīri konkurences savstarpējam civilizāciju cīņām, nu jau sabiedrības organizēta informācijas vidē-formātus pēc pieprasījuma vajadzības-no tīri pragmātiskas- līdz abstrakti fantāziju loģikas tipa iespējām-izdzīvošanas dažādu informācijas vērtību algoritmu nišām. Tieši loģikas instrumentu-mehānismu-,,procesoru»,instinktu bāzes datu transformācija (atstājot tos dabas nozīmi dabiskām nozīmes situācijām) jaunos informācijas formātos (attīstīja divām saistītām datu bāzēm- divas prioritātes informācijas jēgas komandām) attīstīja Esamībā-Homo sapiens – konkurencē pret citām sugām, kļūstot par intelektuālu informācijas apstrādātāju- noformējot zināšanās, un zināšanu izmantošanu tehnoloģiju attīstībai realitātē- izmantošanai tehnoloģijām, un sabiedrības organizēšanai jaunās civilizācijas formātos ar sabiedrības institūtu izveidi. Tas kas kontrolē informāciju, tas kontrolē sabiebrības un EGO apziņu un motivāciju. Pārfrāzējot kādu secinājuma teicienu-katrs indivīds ir savas- vai/un- ne tieši uzspiestās/izvēlētās informācijas vērtību vides likumsakarīgs informatīvais virtuālais EGO -pašapziņas Identitātes loģisks procesu produkts-informācijas nesējs vai/un arī modulētājs- sintezētājs- loģiskās kombinācijās formētājs, ar /vai bez pievienotās vērtības summēšanos.

Esamības realitātes loģikas rezultāti-spriedumi un veiktās darbības tiek tālāk novērtētas ar nākošo bāzes kontrole vērtību-jēgu /vai -bezjēdzību. vai/un visas sistēmas plašāku-konkrētu/vispārēju -jēgas būtību. Kās tad ir -jēga, un/vai jēgas būtība. Jēga /vai bezjēga, tiek vērtēta ar relatīvajiem loģiskajiem argumentiem, vai/un loģiskiem secinājumiem-relatīvās esamības paprasījuma algoritms.

Jēgu var kvalificēt relatīvi:

– Darbību/pretdarbību cerētā, plānotā efekta vērtējums-cik jēgas rezultāta summa ir jēgas % efektu sasniegusi

– Jēga loģiskām darbībām, ir /vai nav- vēlamais rezultāts, vai ir iegūtā iespēja, informācija, resurss, zināšanas, slēdziens, vērtējums, kaut kas vēlāk noderīgs -izmantojams, vai atrasta meklētā kļūda, vai ir izskaitļoti nezināmie, vai/un ir noskaidroti vēl nezināmie meklēšanai iztrūkstošie sistēmā, vai ir noskaidrota visu sistēmas dalībnieku personīgā, vai/un, grupas/grupējumu- motivācija un to principiālā saistošā loģiskā shēma

– Konkurējošu sistēmu interešu motivācijas sabalansēšana, lai abas nezaudētu motivācijas loģisko jēgu, kur abas sistēmas ir nepieciešamas priekš relatīvas vērtības iegūšanas

– Katrs pozīcijas potenciāls sistēmā, ir/ vai nav- ar loģisko jēgu-pozīcijai, jēgu /vai bezjēdzību- iegūst pārmaiņu darbību/ bezdarbību notikumu procesā, kad to vērtība aktualizējas un noskaidrojas, priekš/ vai- savstarpējas mijiedarbībās mainās-uz negatīvu/ vai pozitīvu vērtību /vai neitrālu jēgas vērtību

– Vērtības jēga ir -tās izmantojamā nozīme aktuālajām loģiskajām darbībām

– Lielas nozīmes jēga ir ja -definētas loģiskās darbības, lai atrisinātu problēmas situāciju-aktuālo risinājumu loģiskā jēga

– Jēgu var kvalificēt atkarībā no veiktajām darbībām, kuras, ir/ vai nav -nesušas nepieciešamās izmaiņas sistēmā, liela jēga /vai maza jēga, vai bezjēdzīga -kur nav bijušas adekvātas darbības, bet tikai imitācija ar slēptiem individuāliem motīviem pret sistēmu, kuri motivācija gan ar jēgu piepildīta.

– Ar jēgas vērtējumu var protams manipulēt-loģiskie jēgas slazdi viltībā, ar it kā pamatotu loģisko jēgu

– Ideoloģijas pieprasījumā vērtība var novērtēta abstrakti, ka to jēga ir nozīmīga-abstraktais jēgas novērtējums

– Ir objektīvais vērtības novērtējums- ir adekvāts jēgas saturam

– Ir subjektīvais vērtības novērtējums -atkarīgi no relatīvā spēka ietekmes potenciāla kurš formē jēgas pozīciju

– Loģiskā sistēmas jēga- vieniem sistēmas grupas-grupējumu dalībniekiem darbības var būt jēdzīgas-jēgas pilnas, bet citiem bezjēdzīgas-to izmantošana, resursa parazītiska izsūkšana -izšķērdēšana, kas apdraud to tālāku eksistenci, ko ir izdarījuši citu sistēmas ietekmētāju dalībnieku jēgas motivētas darbības

– Ja notikumu vērtējums iegūst neloģiskas darbības, atbilstoši iegūst notikuma vērtējums bezjēdzības statusu

– Loģiskā jēga-darbības atbilst, vai- ir adekvātas priekš/ vai pret notikuma situācijas pieprasījumu-situācija risināšanai

– Loģiskā jēga-vai loģiskās pretdarbība atbilst reālai sistēmas pretdarbībai

– darbību jēga ir -būt noderīgam-vajadzīgam-pieprasītam priekš

relatīvajam sistēmu vērtībām

– jēgas vai bezjēdzības novērtējums ir atkarīgs- vai ir sasniegti uzstādītie pretenziju mērķi

– pretenzijas mēraukla jēgai/ vai bezjēdzībai -vēl viena relatīvā vērtētāja vērtība

– jēga ar pievienoto vērību, kad resursu ir mazāk zaudēts, nekā loģiskās jēgas darbībās iegūts-summas vērtība

– Abstrakto vērtību jēga priekš ideoloģijas idejām sistēmās

– Tehnoloģisko sistēmu savstarpēji saistītu loģiskās ķēdes jēga-loģisko elementu neizvietojamajās nepieciešamība visai loģiskai komplicētās sistēmas jēgas būtībai

– Ideoloģiskas/politiskās sistēmas vērtību jēga identitātei-tēlam

– Nepatiesības jēga -taktiskiem manevriem lai iegūtu resursus

– Ietekmes informācijas vērtību moduļa jēga- priekš varas pieprasījuma

– propagandas jēga -lai ietekmētu sabiedrības un indivīdu apziņu priekš citiem nedefinētiem mērķiem-vērtība jēgu iegūst ja ir relatīvais pieprasījums

– Veikt darbības, kuras atnes, papildina vērtību summu, papildina pamatvērtību ar tai pievienoto vērtību

– Nav jēgas tad, kad patērētie resursi/līdzekļi nebagātina sistēmu, bet nes tikai zaudējumus

– Ir relatīvā jēgas būtība, pret ko vērtē-sistēma tiek iepludināti milzīgi resursi, bet no tiem reāls labums tiek dažiem viltīgiem indivīdiem, bet pati sistēma sabrūk-selektīvā jēga sistēmas dažiem dalībniekiem/darboņiem

– Katram sistēmas elementam ir būtiska nozīme lai sistēma funkcionētu -loģisko elementu jēga

– Jēgas vai bezjēgas novērtējums var neatbilst loģiskajam novērtējumam jēgai

– loģikai var būt dažādas relatīvās salīdzinošās vērtības-relatīvo vērtību neatbilstība

– Neatbilstošas pretdabiskas darbības vienā sistēmā ir pazemojušas, un tiek izmantotas kā zemākās vietas (hierarhijas, lielākais iespējamais pazemojums) ierādīšanu sistēmā, citur ideoloģijas propagandas atbalstīta iegūst citu propagandas ideoloģisko vērtību, pat varas iegūšanas vērtību, kur citā sistēmā tas būtu principiāli pēc lietu būtības sapratnes neiespējami -relatīvā vērtība/nevērība atkarīga no sistēmas vērtējuma-relatīvais cits vērtējums samaina nevērību uz vērtību. Ideoloģija izmanto ne vērtību kura kļuvusi par testu, kā ideoloģijas atbalsta lojalitātes pārbaudi. Ideoloģijas ideja ir pārņemta no civilizāciju rītausmas rituāliem, kad lai iegūtu grupas/grupējumu lojalitāti ir jāiziet dažādiem rituālu, tuvu pazemojumam procedūrām, kur dažreiz ir satopamas vieglākās formās arī attīstītās ideoloģijās jaunākos laikos.

Loģiskās versijās tiek argumentos apgalvoti iespējamie/neiespējamie notikumi, ticami/neticami spriedumi, vai/un loģiski/neloģiski pieņēmumi. Loģika ir enerģijas pašas kontrolēts izziņas instruments. Enerģija pati sevi kontrolē un vienlaicīgi informācijas apstrādātāju/formētāju/kombinētāju loģiskie kombināciju atbilstībām, priekš iespējamas, un/vai tikai enerģijai zināmajai vēsturiskai hronoloģiskai autentiskai īstenībai, adekvātam loģiskam slēdzienam. Tikai tad ja ir apzināti visi notikuma faktori/iemesli loģika dot pilnīgi viennozīmīgu, bez pretrunas elementiem loģisko spriedumu. Tuvu īstenībai ir tāds loģiski argumentos pamatos rezultāts, kur pat abstrakti nevar apšaubīt notikumu loģiskā algoritma loģiskās darbības/pretdarbības, kā vienīgo iespējamo scenāriju notikumam-tuvu autentiskam. Pie īstu atbilstošu loģisko argumentu izmantošanas nonāk pie adekvātā slēdziena, loģiski sinhronizējas apziņā visas notikumu darbības ar apziņā loģiskās harmonijas pavadošām emocijām-Dabas jaunrades balva par īstenības loģiku. Var īstenības novērtējumu meklēt pie autoritātes, bet tomēr lai to novērtē pati enerģija ar emociju reakciju, ir /vai nav īstenība-autentiski objektīva, autentiskais esamības vērtētājs-bāzes informācijas avots. Ja vēl nav atrasta loģisko spriedumu īstenība, bet tikai,,subjektīvā patiesība «», tad rodas šaubas, kuras pavada nepārtrauktā atbilstošu citu argumentu meklēšanā ar emocionālu sapratni, ka -un/vai/ja/ne, nepabeigts vēl ir loģiskai uzdevums. Informācijas analīzē ir paradokss-informācija ir enerģija, īstenības meklējumos enerģijas noformēto informāciju, pati pēta sevi-ar enerģiju-bioloģiskās matērijas intelektu, meklē loģikā jēgas būtību. Informācijas loģiku adekvātus apziņas spriedumus nedot/maisa/bloķē personības EGO un sabiedrības,,apziņas» sistēmas uzskati, stereotipi, statuss, tas ir likumsakarīgi jo sabiedriskas sistēmas organizēšana ir subjektīvi interpretēta informācijas vērība, kombinējot to sistēmas identitātes aktuālai jēgai- (ES-MĒS) domājam identiski (kopēšanas rezultāts) -esam ar tādām informācijas spriedumu vērtībām. Subjektīvā identitātes vērtība ir konkurences-izdzīvošanas adaptīvās vērības modulis- atbilstošu vērtību akceptam sabiedrībā. Pārsvarā loģiskā veselā saprāta adekvātus neatkarīgus spriedumu bloķē pretpols -izdzīvošanas instinkts, sugas esamības eksistences-attīstības, vairošanās garantētās fundamentālās bāzes informācijas vērtības- informāciju transformējot adaptācijas algoritmos.